perkutēt

I.

1. med. перкутировать  (Грам. инф.: н. в. и с. в.; Окончания: \perkutētую, \perkutētуешь; прич. \perkutētованный, \perkutētован)

2. med. выстукать  ( исследовать больного; Грам. инф.: с. в.; Окончания: \perkutētю, \perkutētешь; прич. \perkutētнный, \perkutētн)

LKLv59

▪ Skaidrojumi

lv Izcelsme - latīņu percutere ‘klauvēt, sist’. med.

lv med. Izdarīt perkusiju (1)

lv Slimnieku izmeklēt ar izklauvēšanas metodi

Jum99

▪ Sinonīmi

darb.v. izklauvēt

T09